„Ķieģeļu stils” bija viens no 19. gs. otrajā pusē valdošā eklektisma stila formālajiem novirzieniem. Tam raksturīgas ķieģeļu virsmas ar figurālā mūrējumā veidotām arhitektoniskās apdares detaļām. Celtņu fasādēs tās parasti izkārtotas eklektismam tipiskajā vienmērīgajā ritmā un piesātinājumā. Šī stilistika sastopama visdažādāko funkciju ēku arhitektūrā, bet visvairāk to izmantoja, ceļot saimnieciska un rūpnieciska rakstura ēkas. Fabriku ēku arhitektūrā tā bija tikpat kā norma. Īpaši daudz ražošanas ēku uzcelts Rīgā 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, kas bija pilsētas vēsturē visstraujākās attīstības periods. Iespaidīgi „ķieģeļu stila” ražotņu ansambļi šajā laikā tapuši arī Liepājā un dažās citās vietās Latvijā.
20.gs. sākumā, kad eklektismu nomainīja jūgendstils, ķieģeļu virsmas celtņu fasāžu arhitektūrā ieguva jaunu estētisko saturu, no būvmateriālā modelētas formas kļūstot par mākslinieciskās kompozīcijas sastāvdaļu, kas īstenota konkrētā, no citiem atšķirīgā materiālā. Spilgts šīs estētikas piemērs ir bijušās gumijas un gutaperčas fabrikas „Provodņik” ēka Rīgā, kas celta 1913.–1914. gadā pēc pazīstamā Šveices būvinženiera Robēra Maijāra (Robert Maillart) projekta.
Lekcija notika Industriālā mantojuma dienu ietvaros, radošajā kvartālā “Provodņiks”, un tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību.
Pasākuma atbalstītāji: nekustamo īpašumu attīstītājs “Realto”, biedrība “Attīstībai un nākotnei”, biedrība “Plēšas”, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Finansiālie atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras Ministrija.
Recent Comments