Industriālā mantojuma dienas kvartālā “Provodņiks”

“Cilvēki mainās, ēkas mainās, laiki mainās… Pilsēta ir bagātīgs slāņojums no dažādi būvētiem artefaktiem. Kā arhitektiem, mums ir liela atbildība saprātīgi rīkoties ar to, kas ir un ko mēs pievienojam vai nojaucam. Modernistiskā “tabula rasa” attieksme nav ilgtspējīga, taču arī institucionalizētā kultūras mantojuma pieeja nav. Pilsēta ir nepārtrauktas drupas un būvlaukums. To var uzskatīt par skaistu, neglītu, satraucošu, fotogēnisku utt., taču neatkarīgi no subjektīvā sprieduma tās vērtība slēpjas tās daudzveidībā. Tāpēc kā arhitekti uzdosim jautājumu: cik dažādu slāņu pilsētai ir?”