Vēl salīdzinoši nesen bija pieņemts uzskatīt, ka Latvijas arhitekti, salīdzinājumā ar igauņiem un arī lietuviešiem, ir daudz spēcīgāki tieši dažādās renovācijas arhitektūras jomās. Tam ir bijis savs pamats, jo no Baltijas valstīm Rīga bija nozīmīgākais kādreizējās Krievijas impērijas un arī Padomju Savienības rūpniecības centrs, atstājot ievērojamu mantojumu. Šodien par Rīgas identitātes interesantāko un vērtīgāko daļu nereti tiek uzskatīts tieši pirmā industriālā laikmeta radītais mantojums, ko veido ne tikai no ķieģeļiem celtās fabriku ēkas, bet vai viss vēsturiskais centrs ar parkiem un bulvāriem, publiskajām ēkām un greznajiem īres namiem, gan strādnieku koka mājas pilsētas apkaimēs. Šī mantojuma apgūšana un pārizmantošana, piemērojot šodienas vajadzībām, ir bijis apjomīgs uzdevums, kas nekad nebeidzas, rosinot Latvijas arhitektus attīstīt prasmes, meklēt dažādas pieejas un risinājumus šai jomā.
Tomēr aplūkojot situāciju šajā sfērā šodien gan Tallinā, Viļņā, gan Kauņā un Tartu redzam īstenotus projektus, starp kuriem ir ne viens vien tāds, kam vēriena un konceptuālā ziņā Rīgā nav līdzīgu. Interesantākie starp tiem ir tie, kas aptver veselus kvartālus, pārvēršot kādreiz monofunkcionālās rūpnieciskās vai militārās teritorijas par pilnvērtīgu mūsdienu pilsēttelpas daļu, veidojot spilgtus un aktīvus pilsētnieciskās kultūras epicentrus. Blakus jau divas desmitgades pazīstamajam Rotermana kvartālam Tallinā jānosauc arī Telliskivi, Fahle un Noblessneri kvartāli, kā arī arī Paupys un Ogmios Viļņā, demonstrējot atšķirīgas pieejas un stratēģijas. Lekcijā galvenais uzsvars likts uz šādiem kompleksiem piemēriem, taču tiks apūkoti arī atsevišķi spilgti un nozīmīgi projekti kā, piemēram, Kultūras katls, Igaunijas Mākslas akadēmijas ēka un Kalamajas tirgus Tallinā.
Industriālā mantojuma dienas radošajā kvartālā “Provodņiks” norisinās jau otro gadu un tiek rīkotas sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību.
Pasākuma rīkotāji: radošais kvartāls “Provodņiks”, Latvijas Arhitektu savienība.
Pasākuma atbalstītāji: nekustamo īpašumu attīstītājs “Realto”, biedrība “Attīstībai un nākotnei”, biedrība “Plēšas”, Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Finansiālie atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Kultūras Ministrija.
Recent Comments